B kategorijas transportlīdzekļa vadītājam OCTA un KASKO apdrošināšana
I. Ar ko atšķiras OCTA no KASKO?
|
Kas ir OCTA un ko tā nozīmē |
Kas ir KASKO un ko tā nozīmē |
|
Tā ir obligātā apdrošināšana, kurā apdrošina transportlīdzekļa īpašnieka (vai tā tiesīgā lietotāja) civiltiesisko atbildību par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai. Tas nozīmē to, ja transportlīdzekļa vadītājs izraisa CSNg, kā rezultātā nodara zaudējumus sev un citai personai, tad zaudējumus citai (trešajai) personai sedz negadījuma izraisījušā transportlīdzekļa OCTA apdrošināšanas sabiedrība. OCTA sargā cita automobili! Pats izraisītājs atlīdzību nesaņem. Tiesisko kārtību, atlīdzības samazinājumu un izņēmumus nosaka likums un valdības apstiprinātie noteikumi. |
Tā ir brīvprātīga transportlīdzekļu apdrošināšana pret riskiem, ko piedāvā apdrošinātājs. Tas nozīmē to, ja transportlīdzekļa vadītājs izraisa CSNg, kurā nodara zaudējumus sev un citai personai, tad izraisītājam pašam nodarītos zaudējumus sedz KASKO apdrošinātājs. KASKO sargā paša automobili! Ja citai (trešajai) personai vienlaicīgi ir OCTA un KASKO apdrošināšana, tad zaudējumu atlīdzība netiek samazināta. Tiesisko kārtību, atlīdzības samazinājumu un izņēmumus nosaka katra apdrošinātāja paša izstrādātie un pieņemtie apdrošināšanas noteikumi. |
II. Kādi riski ir apdrošināti OCTA un KASKO?
OCTA atlīdzina zaudējumus citam, kuram CSNg rezultātā tos īpašnieks vai vadītājs (tiesīgais lietotājs) ar automobili ir nodarījis. CSNg radītie zaudējumi ir zaudējumi personai, mantai, transportlīdzeklim, īpašumam, apkārtējai videi un personai par tās ciešanām.
KASKO atlīdzina zaudējumus, ko automobilim nodara pats tās īpašnieks vai vadītājs (tiesīgais lietotājs), kas transportlīdzeklim bojājumu veidā tiek radīti CSNg un citos apstākļos, ja atbilstošais risks tiek piedāvāts un ir apdrošināts, piemēram, zādzības, laupīšanas, dabas stihiju, krītošu priekšmetu, ūdens iedarbības rezultāta, mājdzīvnieku radīto bojājumu, sadursmes ar meža dzīvnieku, citu personu ļaunprātīgas rīcības vai citu apstākļu dēļ.
III. Kā apdrošinātājs nosaka prēmijas apmēru?
Nosakot OCTA prēmijas apmēru, vērtē iepriekšējo apdrošināšanas vēsturi un autovadītāja riska (BM - -Bonus/Malus) klasi, CSNg skaitu un OCTA līgumu nepārtrauktību pēdējo 11 gadu laikā, transportlīdzekļa datus, apdrošināšanas periodu, maksāšanas nosacījumus, vadītājam reģistrētos CSN pārkāpumus, reģistrācijas vietu.
Nosakot KASKO prēmijas apmēru, vērtē apdrošinātos riskus un papildus pakalpojumus, pašrisku, iepriekšējo izmaksu vēsturi, BM klasi un vadītājam reģistrētos CSN pārkāpumus, vadītāja vecumu, transportlīdzekļa raksturojumu, vērtību, apdrošinājuma summu un zādzību risku, līguma darbības teritoriju, maksāšanas nosacījumus.
IV. Ko apdrošinātājs noklusē B kategorijas transportlīdzekļa vadītājam?
OCTA – gadījumus, kad atlīdzība CSNg cietušajam nepienākas, regresa gadījumus, kad apdrošinātājs CSNg izraisītāja transportlīdzekļa īpašniekam piestāda prasību atmaksāt apdrošinātāja segtos zaudējumus cietušajam, ieskaitot ekspertīzes un administratīvos izdevumus atlīdzības lietas procesa virzībai, neizmantotās prēmijas daļas atgriešanas noteikumus, atlīdzības lietas termiņus un ar to neievērošanu saistītos sodus, prēmijas palielinājumu daļējas vai pilnas atbildības gadījumā par CSNg rezultātā radītajiem zaudējumiem, daļējas vai pilnas atbildības noteikšanas pamatprincipiem neatkarīgi no Valsts policijas lēmuma par vainīgo CSNg izraisīšanā noteikšanu APK kārtībā, iespēju abiem CSNg iesaistītajiem vadītājiem vienoties par zaudējumu atlīdzināšanu CSNg vietā vai atlīdzības prasības vainīgajam iesniegšanu tiesā, vispārīgi par vadītāju rīcību CSNg vietā un Saskaņotā paziņojuma (SP) aizpildīšanu, atlīdzības samazinājumu turpat par 50% sākot ar 01.01.2017. ( 30% + PVN).
KASKO – gadījumus, kad atlīdzība par savu transportlīdzekli varētu tikt samazināta, par cik, vai pilnībā atteikta, nolietojuma aprēķināšanu izmaksas gadījumā un pašriska pielietojumu.
V. Svarīgākais no tā, ko B kategorijas transportlīdzekļa vadītājs neuzzin OCTA apdrošināšanas līgumu noslēdzot!
Polisi „Standartlīgums” izdod uz laiku līdz vienam gadam pa kvartāliem vai uz transportlīdzekļa reģistrācijas laiku. Polise Latijas teritorijā nav jāvadā līdzi, bet ir ieteicams. Šķērsojot robežu un izbraucot no Latvijas, polise ir obligāta gan automobilim, gan tā piekabei, ja tādu velk.
OCTA līgumu var izbeigt pirms termiņa, piemēram, ja automobilis ir atsavināts. Tad tā īpašniekam jāiesniedz savam apdrošinātājam rakstveida pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu pirms termiņa, jāpievieno tam pamatojums vai pierādījums. Neizmantoto prēmijas daļu īpašniekam rēķinās par atlikušajiem pilniem mēnešiem, sākot no iesnieguma saņemšanas dienas, nevis no atsavināšanas brīža!
Ja notiek negadījums, tad vadītājam ir jārīkojas CSN noteiktā kārtībā (par to – nākošajā turpinājumā) un jāpaziņo apdrošinātājam par notikušo.
Paziņošanas kārtību nosaka OCTA likums.
Ceļu satiksmes negadījums (CSNg) apdrošinātājam ir apdrošināšanas gadījums (AG).
Vadītājam ir pienākums šajā likumā noteiktajā kārtībā paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam, kas apdrošinājis ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda;
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam (CSNg), apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību (pretējās puses OCTA apdrošinātājs), vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja zaudējumus izraisījušajam transportlīdzeklim nav noslēgts darbojošs OCTA līgums, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai. Tie būs zaudējumi, kas nodarīti personai, mantai, transportlīdzeklim, videi, ceļam.
1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar pašas šīs personas nodomu vai šīs personas rupjas neuzmanības dēļ;
2) zaudējumus, kurus nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis, izņemot OCTA likuma 19.pantā minētos personai nodarītos zaudējumus un 25.panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus. Ja ceļu satiksmes negadījumā vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām;
3) mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, un personai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam. Šajā punktā minētos zaudējumus atlīdzina šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos;
4) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa un tajā esošo mantu bojājumiem, bojāeju vai pazušanu, ja minētie zaudējumi personām radušies pēc ceļu satiksmes negadījuma;
5) zaudējumus, kuri nodarīti, transportlīdzekli izmantojot treniņbraucienā vai sacensību braucienā;
6) zaudējumus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušajam transportlīdzeklim piekabināta vai citādi pievienota transportlīdzekļa vai piekabes bojājumu;
7) zaudējumus, kurus tieši vai netieši radījusi vai veicinājusi jonizējošā radiācija, jebkuras kodoldegvielas radītā radioaktīvā saindēšanās, jebkāda sprāgstoša kodolsavienojuma vai tā kodolkomponenta radioaktīvā, toksiskā, eksplozīvā vai citādi bīstamā īpašība;
8) ceļu satiksmes negadījuma dēļ negūto peļņu;
9) zaudējumus, kurus radījis akmens vai cits priekšmets, ko izkustinājis transportlīdzeklis vai tam pievienota ierīce;
10) apdrošināšanas sabiedrības izdevumus, kuri radušies sakarā ar veselības apdrošināšanas līgumā paredzētā apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, izņemot gadījumus, kad apdrošināšanas sabiedrība zaudējumus saskaņā ar veselības apdrošināšanas līgumu atlīdzina, izmantojot kompensācijas principu;
11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai;
12) zaudējumus sakarā ar mantas bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru saskaņā ar normatīvajiem aktiem bija jāpaziņo Valsts policijai, bet tas nav izdarīts ar pašu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ;
13) zaudējumus, kas radušies lidlauka manevrēšanas teritorijā notikušā ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīts transportlīdzeklis un gaisa kuģis;
14) līzinga ņēmēja mantai un saskaņā ar līzinga līgumu lietotajiem transportlīdzekļiem nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā, kurā iesaistīti transportlīdzekļi, kas līzingā nodoti vienam un tam pašam līzinga ņēmējam, kurš Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā ir norādīts kā transportlīdzekļu turētājs.
Vēl!
Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja trešā persona (CSNg cietušais automobiļa vadītājs vai tā īpašnieks) ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījusi kādu no noteiktajiem pienākumiem:
1) nav veikusi visus iespējamos pasākumus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksētu ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kā arī novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus;
2) nav saglabājusi un nav varējusi uzrādīt bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā ir fiksēti mantai (automobilim) nodarītie bojājumi vai saņemts atteikums veikt bojātās mantas (automobiļa) apskati;
3) sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam piecu dienu laikā pēc tā pieprasījuma saņemšanas.
CSNg iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šādā veidā:
1) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību (CSNg cietušais vai trešā persona), viņš iesniedz apdrošinātājam (tikko tas ir kļuvis iespējams), kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu. Pieteikumam pievieno aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas;
2) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē uz apdrošināšanas atlīdzību (CSNg izraisītais vai atbildīgais par radītajiem zaudējumiem), viņš iesniedz apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam aizpildītu saskaņoto paziņojumu 10 dienu laikā no CSNg dienas gadījumā, kad ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas (ja tas netiek izdarīts, tad apdrošinātājs ir tiesīgs piestādīt regresa prasību atmaksāt visis ar atlīdzību saistītos izdevumus), vai rakstveidā informē par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija (ja tas netiek izdarīts, tad apdrošinātājs ir tiesīgs piestādīt regresa prasību atmaksāt visis ar atlīdzību saistītos izdevumus).
(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs nav paziņojis par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, pienākums paziņot atbilstoši šā panta otrajai daļai ir transportlīdzekļa īpašniekam vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmējam.
Abi CSNg iesaistītie transportlīdzekļa vadītāji, ja spēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, var atrisināt atlīdzības jautājumu CSNg vietā. Tas ir atkarīgs no izraisītāja OCTA prēmijas palielinājuma summas , ietaupītā laika, savstarpējās sapratnes un, protams, naudas klātbūtnes.
Vienošanās gadījumā cietušajam ir jāuzraksta apliecinājums, ka par notikušo CSNg, kas notika (kad, kur, cikos) starp transportlīdzekļiem (kādiem, reģistrācijas Nr.), kurus vadīja (vārdi, uzvārdi, personas kodi), ir saņemta zaudējumu atlīdzība no izraisītāja (v.,uzv.,p.k.). Cietušais (v.uzv.,p.k.) neceļ iebildumus pret izraisītāju (v.uzv.,p.k.) , viņam nav iebildumu pret transportlīdzekļa īpašnieku, ja tāda ir cita persona (v.uzv.,p.k., vai uzņēmuma nos., reģ.nr.) un viņa nav pretenzijupret CSNg zaudējumus izraisījušā transportlīdzekļa OCTA apdrošinātāju (AAS nos., reģ.nr., polises nr., derīguma laiks). Vieta, datums un cietušā paraksts ar tā atšifrējumu.
Ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušās personas vaina ir noskaidrota vai ir zināma ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījusī persona un nodarītie zaudējumi ir aprēķināmi, triju mēnešu laikā no OCTA likuma 36.panta otrajā un ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un nosūta attiecīgu rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam.
OCTA apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:
1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:
a) vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā,
b) vadījis transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli,
c) pēc ceļu satiksmes negadījuma, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu vai izvairījies no noteiktā kārtībā izdarāmās pārbaudes alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanai, vai šīs vielas lietojis pēc ceļu satiksmes negadījuma līdz attiecīgajai pārbaudei,
d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;
e) zaudējumus nodarījis, izdarot tīšu noziedzīgu nodarījumu;
2) CSNg zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja:
a) tas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju,
b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,
c) transportlīdzekļa vadītājs, neievērojot šajā likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, atstājis notikuma vietu un konkrētā persona, kura vadījusi transportlīdzekli ceļu satiksmes negadījuma brīdī, nav noskaidrota,
d) transportlīdzeklim nav noteiktajā kārtībā izdarīta valsts tehniskā apskate un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;
e) transportlīdzeklis atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam nav bijis aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, un ceļu satiksmes negadījumā nodarītajam zaudējumam ir cēlonisks sakars ar minēto pārkāpumu;
3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja apdrošinātājs tā vietā ir atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;
4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;
5) tirdzniecības uzņēmumu (komersantu), ja tas nav ievērojis šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kārtību, kādā pārdošanai paredzētie transportlīdzekļi piedalās ceļu satiksmē.
Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret:
1) CSNg zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;
2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;
3) apdrošinātāju, ja tiek noskaidrots transportlīdzeklis, kas nodarījis zaudējumu, un pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību bija apdrošinātājam;
9.1. Ļaunu nolūku vadīts vadītājs rīkojas rupji neuzmanīgi,
šī rīcība ir pielīdzināma personas ļaunprātīgai rīcībai,
kas radusies ļauna nolūka rezultātā pārkāpt tiesību aktos noteiktās prasības ceļu satiksmē,
personai apzinoties savu pārkāpumu un ar savu rīcību vai bezdarbību pārkāpumu pastiprinot,
un CSNg rezultātā nodarot zaudējumu trešajai personai.
9.2. Agresīva braukšana ir
apzināta vadītāja ļaunprātīga rīcība ar nolūku
pārkāpt tiesību aktos noteikto kārtību ceļu satiksmē,
atkārtoti radot bīstamību ceļu satiksmes drošībai un
vairākkārtēju apdraudējumu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem
9.3. Ar ļaunu nolūku jāsaprot katrs tīšs kaitējums (Civillikuma 1641.pants).
9.4. Neuzmanība ir rupja, ja kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi, vai mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša, vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi.
Zaudējumu atlīdzības un citu civīltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam (Civillikuma 1645.pants).
9.5. Regresu pārvadātājam apdrošinātājs ir tiesīgs piestādīt par transportlīdzekļa tiesīgā lietotāja, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, nodarījumu aiz rupjas neuzmanības, zināšanu trūkuma, apliecinājuma par apmācību neesamība, vai nodoma, kas var izpausties darba un atpūtas laiku režīmu pārkāpšanā, kas var ietekmēt satiksmes drošību, kravas nenostiprināšanā vai nepietiekamā nostiprināšanā, pārvadāšanā ar neatbilstošiem transportlīdzekļiem, pārkāpumiem, kas saistāmi ar vadītāja tiesību aktu vispārīgiem pienākumu un aizliegumu rupju neievērošanu, kā rezultā tā notiek CSNg un tiek nodarīts zaudējums trešajai (CSNg cietušajai) personai.
No Civillikuma:
CL 1782. Ja kāds nepiegriež vajadzīgo uzmanību izvēloties kalpotājus un citus darbiniekus un nepārliecinās papriekš par viņu spējām un noderību izpildīt viņiem uzliekamos pienākumus, tad viņš atbild par zaudējumiem, ko viņi ar to nodarījuši trešajai personai.
9.6. Regresa noilgums.
No likuma Par apdrošināšanas līgumu.
40.p. Apdrošinātājs ir tiesīgs izmantot savas tiesības uz regresa prasību pret apdrošināto triju gadu laikā no apdrošināšanas atlīdzības izmaksas dienas.
VI. KASKO
No likuma Par apdrošināšanas līgumu.
22. pants. 1.p. Apdrošinātājs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinātais ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šā likuma 21.pantā noteiktajiem pienākumiem.
2.p. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību, bet ne vairāk kā par 50 procentiem, ja apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šā likuma 21.pantā noteiktajiem pienākumiem.
21.pants. Apdrošinātā pienākumi pēc apdrošinātā riska iestāšanās
1.p. Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņo apdrošinātājam un veic visus iespējamos saprātīgos pasākumus, lai samazinātu zaudējumus.
2.p. Apdrošinātais nevar iebilst pret apdrošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu, to rašanās apstākļus, kā arī pret prasību iesniegt apdrošinātājam visus pie sevis esošos dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, tai skaitā dokumentus, kas satur sensitīvos personas datus par trešajām personām un komercnoslēpumu. Apdrošinātais sniedz arī citu savā rīcībā esošo informāciju, kuru pieprasījis apdrošinātājs, kā arī pilda citus apdrošināšanas līgumā paredzētos pienākumus.
3.p. Šā panta otrajā daļā noteiktās informācijas paziņošana nav uzskatāma par likuma un citu normatīvo aktu, kā arī līguma noteikumu pārkāpumu, un tā nerada apdrošinātajam civiltiesisko, administratīvo vai krimināltiesisko atbildību.
© Ē.Griģis 2017